Šodien kopīgi ar cilvēkiem no grupas vācu liepziedu tēju,
pēc tam šos aizfīrēju lasīt ķiršus, bet pati devos uz dārzu, kas visādu citu
darāmo lietu jūklī sāk pazust nezālēs...
Pēcpusdienā bija nežēlīgi gara visu sadzīvisko lietu
apspriede. Par laimi, vasaras sezonā būs tikai viena apspriede nedēļas laikā.
Es nebiju piefiksējusi, ka apspriede tagad notiks trešdienās, tāpēc jau vakar
biju sarunājusi ar trīs krievu meitenēm no pieaugušo „workcamp” šopēcpusdien
doties pārgājienā uz Quigouret. Sapulce pamatīgi ievilkās. Kad pagalmā
ieraudzīju meitenes, aizskrēju viņām pateikt, ka man diemžēl ir stulba sapulce,
un ja viņas joprojām grib doties pārgājienā, viņām būs mazliet jāuzgaida. Taču
tad ieraudzīju, ka lielākā daļa sapulces dalībnieku sakustējušies un daži kaut
kur dodas. Pieņēmu, ka sapulce beigusies un jozu pa taisno uz māju, lai
pārģērbtos un paķertu somu pārgājienam. Pēkšņi pie manas istabas durvīm
pieklauvēja Benjamin un teica, ka sapulce nav beigusies. No sākuma domāju, ka
šis jokojas, bet tad sapratu, ka nekā, drīzāk pat bija mazliet sapīcis par manu
aizlaišanos no sapulces. Pfff... Nācās doties atpakaļ un vēl nīkt kādu laiku
sapulcē. Cik bezjēdzīgi.
 |
| Francija, Quigouret |
 |
| Francija, Quigouret |
 |
| Francija, Quigouret |
Ak, laikam jāpaskaidro, kas ir „workcamp”, lai nerastos
pārpratumi, jo latviskā tulkojuma dēļ („darba nometne”), tas var izklausīties
kā kāda pāraudzināšanas kolonija. Nekā tamlīdzīga. Cilvēki no dažādām valstīm
šeit labprātīgi ierodas uz 3 nedēļām, maksā naudu par dzīvošanu un ceļu, un
piedalās dažādās darbnīcās. Līdzīgi brīvprātīgajam darbam, tikai ar to
atšķirību, ka brīvprātīgajā darbā tev mazliet maksā, bet „workcamp” tu maksā
par šo iespēju piedalīties notiekošajā.
Pēc sapulces beidzot varējām doties kalnā. Ooo, krievu
meitenes pat bija lēnākas kalnā kāpējas par mani. Viena no viņām pēc tam
smējās, ka pēc pirmajām pārgājiena minūtēm domāja, ka visu kāpienu neizturēs,
bet atzina, ka jebkurā gadījumā tas bija tā vērts. Prieks redzēt, kā ieraugot
visapkārt esošās kalnu virsotnes, cilvēkiem uzreiz iemirdzas acis un sejas atplaukst
smaidā. Prieks dalīties skaistajā, kas mums ir šeit apkārt.
Vakarā bija „brīvais mikrofons” un tie, kas gribēja, varēja
uzstāties ar kādiem priekšnesumiem. Smieklīgs vakars.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru