Joprojām turpināju ložņāt gar upes krastu, lūkojoties pēc
mietiem pupu un zirņu atbalstīšanai, i vēl nepabeidzu. Nokļuvu vietās, kurās
līdz šim vēl nebiju bijusi un atklāju milzīgi lielu meža zemeņu plantācijas,
ņamm... Stiepjot zarus uz dārzu, paguvu ieslīdēt upē, kas gan nav diži dziļāka
par vidusmēra peļķi. Neliela pamērcēšanās šitajā sutoņā par skādi nenāca.
Vakarpusē devos mežmalā skicēt idejas festivāla plakātam.
Mežmalā pavadīto laiku viennozīmīgi varu nodēvēt „Sienāžu uzbrukums”. Kad
atgriezos, uz sava galda atradu pilnu trauku ar avenēm, kāds patīkams
pārsteigums!
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
Vakariņas bija kā barbekjū pasākums. Visu vasaru pirmdienas
būs barbekjū dienas. Šodien ieradās vēl divas cilvēku grupas. Nu jau te sajūta
kā skudru pūznī – visapkārt čum un mudž cilvēki, bet pagaidām tas liekas tīri
jauki, tikai kādu mierīgāku un klusāku vietiņu gan grūti atrast.
Pēc vakariņām sēdēju ārā un lasīju žurnālu, kad viens puisis
lūdza pievienoties viņu volejbola spēlei. Es gan iebildu, ka esmu pasaulē
briesmīgākais volejbola spēlētājs (kas arī ir patiesība), bet beigu galā viņš
mani tomēr pielauza, un īstenībā bija baigi jautri.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru