Oho,
grūti noticēt, ka šodien iesākas jau vienpadsmitais mēnesis šajā vietā...
Pēēēh,
nenormālā svelme turpinās...
No
rīta devos tīrīt kempinga vietas koka būdu, jo jau svētdien tur ieradīsies
viena work-camp grupa. Kad uzkāpu uz galda, lai notrauktu gadu vecus putekļus
un zirnekļu tīklus, uz augšējās sijas pamanīju kādu dzīvnieku. Pirmā doma –
žurka! Ieskatoties ciešāk sapratu, ka purns pēc žurkas gluži neizskatās. Kad
dzīvnieciņš izdomāja sakustēties un es pamanīju asti, tad bija – ooo, žurka tā
noteikti nav! Bet kas tad? Aste pūkaina kā vāverei, bet vāvere jau nu tā arī
nav. Kaut kāds eksotisks radījums, gluži kā izkāpis no zooveikala! Pēc brīža
ieradās Benjamin, un es jautāju viņam, vai viņš pazīst šito zvēru. Viņš teica,
ka franciski to sauc „loir”. Tā nu vēlāk ar vārdnīcas palīdzību noskaidroju, ka
tas ir susuris. Koka būdā bija divi zvēriņi, ka visu rītu, kamēr tīrīju būdu,
skraidīja no vienas sijas uz otru. Baigie mīļumiņi!!!
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
Pēcpusdienā
kāpelēju pa upes krastu meklējot piemērotus zarus pupu un zirņu atbalsta
mietiem. Pēkšņi ieraudzīju, ka ūdenī peld kas neliels – ūdensžurka! Arī mīlīgs
radījums. Dzīvniekiem bagāta diena. Jauki!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru