14. jūlijs

Pirms „Maģijas dienas” sākuma ap plkst. 10.00, visu rītu pavadīju skraidot starp dzīvojamo māju un „Taverne”, lai iekārtotu klasi savai nodarbībai „Aizsardzība pret melno maģiju” un sagatavotu visas nepieciešamās lietas.

Tā ka daļa grupu šajā „Maģijas dienā” nemaz nepiedalījās, liela daļa bija virtuvē, tad manā nodarbībā bija vien četri skolnieki. Bet ņemot vērā, ka vācietes nodarbībai nepieteicās neviens dalībnieks, tad arī četri ir gana daudz.

Pirms ieiešanas „Taverne” iekārtotajā nodarbību telpā, skolēniem vajadzēja attīrīties no sliktajām enerģijām, lietojot vībotnes. Pēc tam attīrījām telpu kūpinot kadiķus un izstaigājot visus kaktus ar svecēm, bet pēc tam gan dziedājām dažādas aizsargājošas latviešu tautasdziesmas, dziedājumu papildinot ar ritma instrumentiem un kokli, gan mācīju aizsardzības buramvārdus, gan skaidroju seno zīmju nozīmi un pielietojumu, gan cienāju ar spēcinošu burvju dziru. Sev visatbilstošākā burvju dzira bija jānosaka ar svārsta palīdzību. Un tamlīdzīgas maģiskas aktivitātes. Visi šķita apmierināti.

Francija, Vaunieres - "burvju dziras"

Francija, Vaunieres

Pēc visām maģiskajām padarīšanām jutos riktīgi nogurusi, bet ķēros klāt pie „Taverne” pārkārtošanas un tīrīšanas, jo kā jau tagad katru otrdienas vakaru – bārs atvērts. Atkal pieteicos būt par bārmeni, jo tad vismaz atkrīt iespēja, ka kāds varētu prasīt kurt picas krāsni vai palīdzēt picu cepšanā, ko nu man galīgi negribas, ha, ha. Un arī stāvēt rindā un gaidīt uz savas picas cepšanu man neiet pie sirds. Šovakar aiz bāra letes darbojos kopā ar Patrick. Viņš smējās, ka no manas maģijas nodarbības pāri palikušās sveces kopā ar manis izvēlēto mūziku (no sākuma atskaņoju grupu „Iļģi”) radīja īru folkkluba iespaidu. Ha, ha, nu man šķita, ka tieši tāda atmosfēra varētu piestāvēt „Maģijas dienai”.

Francija, Vaunieres

Vēlāk vakarā bija viena muzikālā trio koncerts, kurš katru gadu ar riteņiem ceļo pa šo reģionu, sniedzot bezmaksas priekšnesumus. Koncerts bija vairāk kā tāda muzikāli teatrāla performance.

Francija, Vaunieres

Vēlāk kopīgi uzēdām Narek armēņu drauga (viņš atbraucis ciemos uz kādām divām nedēļām) dzimšanas dienas torti, jo pulkstenis rādīja jau pāri pusnaktij.

Francija, Vaunieres