Pēdējā laikā tāds karstums, ka pēc darba vienīgais, ko gribas, ir mazliet nosnausties, kamēr paliek vēsāks.
Pirms kādām pāris dienām pieaugušo „workcamp” grupas
vadītāja Stephanie uzzināja, ka es spēlēju ko līdzīgu arfai un teica, ka
nākošreiz, kad viņas vīrs brauks šurp ciemoties, viņš atvedīs viņas arfu un mēs
varēsim kopā uzspēlēt. Kāpēc ne? Tā kā šovakar bija paredzētas atvadu vakariņas
no pieaugušo „workcamp” grupas, tad ieradās arī Stephanie vīrs ar visu arfu.
Sēdēju pie mūsu mājas un lasīju grāmatu, kad viņš iedeva man arfu
pastrinkšķināt. Ooo, tik foršs instruments!!! Kad bija laiks doties uz
vakariņām, ņēmu arfu līdzi un prasīju Stephanie, kur varu to nolikt, lai kāds
netīšām neapgāž vai tamlīdzīgi. Viņa atbildēja, ka varu to droši stiept uz savu
istabu un paturēt līdz augusta vidum, kad viņi šeit atkal atgriezīsies.
Nopietni??? Nu re, tā tiku pie arfas uz veselu mēnesi!! Cik negaidīts, bet
ļoooooti patīkams pārsteigums!
Vakarā mazliet uzspēlēju kokli kopā ar Stephanie spēlēto
ģitāru, papļāpāju ar cilvēkiem un tad jau pienāca laiks likties uz auss.
 |
| Francija, Vaunieres |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru