Šodien joprojām
turpinājās ciemata sapošanas darbi vasaras sezonai. Kad ar tiem biju tikusi galā,
vēl palika laiciņš atkal doties ekspedīcijā gar upes krastu mietu meklējumos.
Uff, tas prasa tik daudz laika! Nav nemaz tik viegli atrast piemērotus krūmus
un kur nu vēl tikt tiem klāt! Pa ceļam uzgāju meža zemeņu plantāciju. Jau kādu
laiciņu cenšos neiespringt par franču laisko dzīvesveidu un arī izmantot laiku
savā labā – ja jau viņi var, kāpēc lai es nevarētu? Tā nu uz kādu brīdi liku
mieru mietu meklēšanai un našķējos ar meža zemenēm. Galu galā, ja kāds ko
teiktu, es varētu teikt, ka šis ir mans „smēķēšanas pārtraukums”, ha! Un kurš
gan mani te pie upes vispār atrastu?
Ha, ha,
Benjamin šodien teica, ka viņam bija zvanījis kaut kāds vietējais žurnālists un
prasījis, kā sauc meiteni, kura svētdien uzstājās St. Pierre d’Argencon – šis rakstīšos
mazu reportāžu par jauko koncertiņu. Ho, ho, ho!
Vakarā
devāmies uz vienu tirdziņu salīdzinoši netālā ciemā. No sākuma biju gan mazliet
vīlusies, jo gaidīju, ka būs vairāk dažādu tirgotāju, bet caurmērā šeit bija
liela brīvdabas ēdinātava un vien pāris tirgotāji. Kad sāka spēlēt dzīvā mūzika
– kontrabass, ģitāra/akordeons/balss, bungas – tad gan biju varen apmierināta
ar pasākuma apmeklēšanu. Patīkami vēss laiks pēc cepinoši karstas dienas, dzīvā
mūzika, cilvēku čalas – ideāls vasaras vakars. Tirdziņā satikām arī Asia un
Patricia ar meitu. Asia stāstīja, ka šo tirdziņu īstenībā rīko vietējā ciemata
iedzīvotāji, tāpēc tas ir vairāk kā satikšanās vieta viņiem un ne tik daudz
tirdzniecības vieta. Forši, ka vietējie spēj katru nedēļu sarīkot šādu pasākumu
sev un citiem par prieku!
|
Francija, La Batie Montsaleon |
|
Francija, La Batie Montsaleon |
|
Francija, La Batie Montsaleon |
|
Francija, La Batie Montsaleon |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru