8. augusts

Juhūūū, nedēļas nogale klāt!!! Protams, vienmēr priecājos par nedēļas nogalēm, bet jo īpaši par šo. Vaicāsiet, kāpēc tad šī tāda īpaši iepriecinoša nedēļas nogale? Atbilde nav tālu jāmeklē – 1) atkalredzēšanās ar vācu brīvprātīgo Fabian no „Solidarites Jeunesses” delegācijas „La Maison des Bateleurs”, 2) kalnu pārgājiens.

Jau kādu laiciņu atpakaļ Fabian radās vēlme apciemot Alpus mūsu pusē un aplūkot Vaunieres. Šīs nedēļas laikā tik norunāts šo ideju beidzot īstenot, abiem dodoties kopīgā kalnu pārgājienā. Mīli, mīlu, mīlu kalnus, tāpēc man iešāvās prātā tāda maķenīt nešpetna ideja doties divu dienu pārgājienā nedēļas nogalē, bet „netīšām” to izvērst četru dienu pārgājienā. Līdz galam īsti nenorunājām, uz cik dienām tad dosimies, bet palūdzu Fabian drošības labad nopirkt ēdienu četrām dienām (man jau te ar to pieeju pārtikas veikalam tā pašvakāk).

Vakardien apvaicājos Nils, kā var nokļūt uz kādiem iespaidīgiem kalniem, un viņš ieteica maršrutu no La Jarjatte uz Montmaur un iedeva vecu kalnu karti.

Tā nu šorīt Eric aizveda mani uz dzelzceļa staciju, kur savācām Fabian. Jēē, liels prieks par atkalsatikšanos! Eric mūs aizveda uz La Jarjatte, kur tad abi ar Fabian sākām savus kalnu piedzīvojumus.

No sākuma nebija lāga skaidrs, kur takai ir sākums, bet vietējā kafejnīcā to ātri vien uzzinājām. Uz šīs takas nebijām vienīgie kalnu mīļi. Viena ģimene, ko vairākkārt satikām, vienā no reizēm prasīja: „Jūs esat amerikāņi?” tikai tāpēc, ka savstarpēji komunicējām angliski. Ha, ha, ha! Ģimene redzot mūsu lielās somas apvaicājās, vai mēs grasāmies nakšņot teltī un pēc mūsu apstiprinošās atbildes jautāja, vai tad nebaidāmies no negaisa, jo uz šo nedēļas nogali tika solīts kārtīgs negaiss. Bet ko darīt, ka citi datumi mums pārgājienam nederēja? Cerēsim uz pārgājienam labvēlīgiem laikapstākļiem, kas gan cits atliek.

Uhh, saule karsēja pamatīgi, soma bija smaga un kāpiens ari bija tā neko – no 1144 m uzkāpām līdz 2003 m. Bet tie skati, tie skati – katra soļa vērti!!! Man šķiet, ka tieši šādi kalni – daļēji klāti ar dzeltenzaļu zāli, daļēji klinšaini, ir visskaistākie. Nemāku izskaidrot kāpēc, bet šī krāsu un faktūru kombinācija mani pilnībā paņem savā varā.

Kāpjot kalnā domāju, ka kalni ir lielisks salīdzinājums dzīvei – ar maziem solīšiem iespējams sasniegt virsotni. Kāpjot kalnā jābūt šeit un tagad, ja plivināsies domās, ātri vien var kur noripot zemē. Tieši tāpat jau visi iesaka arī par dzīvi – būt šeit un tagad. Tajā pat laikā vajag paturēt redzeslokā virsotni, kuru jāsasniedz, un ik pa laikam var pamest aci atpakaļ uz jau pieveikto augstumu un priecēt acis ar skaistajiem skatiem. Un dzīvē taču tāpat, vai ne? Jāfokusējas uz tagadni, neaizmirstot par nākotnes plāniem, bet šad un tad var palūkoties atpakaļ un izbaudīt gandarījumu par sasniegto.

Protams, kalnos ceļš neved tikai augšup. Pēc brīnišķīgo skatu baudīšanas sākās ceļš lejup, līdz nonācām vienā ciematā. Karstuma dēļ ūdens krājumi sāka iet uz beigām, un pēc vakardien uzklausītā Nils ieteikuma, izmantojām šo ciemu kā pēdējo iespēju uzpildīt ūdens pudeles un piestājām vienās mājās apvaicāties pēc ūdens.

Pēc tam netīšām aizgājām pretējā virzienā, jo karte bija diezgan rupjā mērogā un nebija īsti saprotams, kur tad mūsu taka turpinās, turklāt šajā reģionā ir daudz dažādu pārgājienu taku. Nu neko, nācās vien kāpt lejup un meklēt īsto taku.

Nebijām īsti droši, ka esam uz īstās takas, bet no viena veiksmīgi satikta riteņbraucēja uzzinājām, ka jā – esam uz pareizās takas. Tas arī bija mūsu šī vakara mērķis – atrast īsto taku un tad sākt meklēt vietu teltij. Taka vijās augšup kā meža ceļš un abpus ceļam bija stāvs mežs. Hmm, kur atrast vietu teltij? Kad ieraudzījām tādu kā mazu stāvlaukumu ceļa vienā pusē, izlēmām, ka šis zāles pleķis jāizmanto telts celšanai un tālāk doties šovakar nav vērts.

Pēc telts uzcelšanas izstaipījām muskuļus, papļāpājām, paēdām vakariņas un tad radās ideja par ugunskura kuršanu. Pārgājiens kalnos + kempingošana + ugunskurs = perfekta kombinācija! Savācām nosacītu malku un ceļa vidū (kā nekā apkārtnē izsludināts aizliegums jebkādas uguns degšanai lielā sausuma dēļ, tāpēc bijām nudien piesardzīgi, jo meža ugunsgrēka izraisīšana nekādi neietilpa mūsu plānos) sakūrām skaistu ugunskuru. Baudījām uguni, kad tālumā izdzirdējām ugunsdzēsēju sirēnas. Atradāmies diezgan tālu no civilizācijas, un, loģiski spriežot, neviens mūsu ugunskuru īsti redzējis nevar būt. Bet vienalga – kad dari kādas ne tik atļautas lietas, tad viss šķiet aizdomīgs, un mums bija neliels satraukums, ka tikai šie nebrauc mūsu uguns dēļ. Protams, ka nē. Skaņas izzuda tālumā un turpinājām baudīt uguni. Fabian pat izdomāja uzrīkot nelielu grila vakaru un ugunskurā apgrauzdēja maizi un uzcepa pāris desas gabalus. Lieliska diena un lielisks vakars. Ik pa laikam pāri mums pārslīdēja kādi melni mākoņi un iztālēm varēja manīt zibeņus, bet vispār laikapstākļi šodien bija mums labvēlīgi. 

Francija - divu dienu pārgājiena plāns

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier

Francija, ceļā no La Jarjatte uz Bois de Chagier