Dienu pavadīju
darbojoties pie dekorāciju izveides.
Kad vakarā gribēju paņemt no ofisa visas foto projekta
fotogrāfijas un sacaurumot, savērt auklas un sagatavot izkāršanai pie sienas,
konstatēju, ka kāds jau bija izlēmis „palīdzēt” un daļā fotogrāfiju uztaisījis
caurumus. Ak jel, kā neciešu šito modi palīdzēt nemaz neprasot, vai palīdzība
vajadzīga!! Es biju plānojusi taisīt divus caurumus fotogrāfiju augšējos stūros
– tas nebojātu fotogrāfiju izskatu un būtu visnoturīgākais stiprinājums pret
plivināšanos vējā, bet, še tev, kāds jau pasteidzies izsist caurumus
fotogrāfiju vidū. Āāāā!!! Pirmkārt, tas sabojāja fotogrāfiju izskatu, jo dažiem
cilvēkiem caurumi sanāca pieres vidū, otrkārt, ar šādu stiprinājumu
fotogrāfijas griezīsies un plivināsies vējā. Jau sazin cik reizes esmu
secinājusi – JA GRIBI, LAI DARBI IZDARĪTI, KĀ NĀKAS - DARI PATS. Uz citiem
paļauties ir pilnīgi bezjēdzīgi. Pirms pāris dienām atklājās, ka otro
fotogrāfiju partiju Benjamin bija pasūtījis nepareizā izmērā, tāpēc lielākajai
daļai fotogrāfiju teksti bija vai nu daļēji vai pilnīgi nogriezti, tāpat arī
pilnībā samaitāta kompozīcija. Tik vien viņam bija jāizdara, kā internetā
jāieliek ķeksītis pie pareizā izmēra, i to nevar izdarīt. Pēc tam es biju mazliet
sapīkusi arī par fotogrāfiju piegriešanas kvalitāti, jo tās bija piegrieztas
šķībi, kas sakarā ar teksta balto rāmi ir ļoti uzkrītoši. Nesaprotu – mēs
maksājam naudu par kvalitatīvām fotogrāfijām, bet šie nespēj taisni piegriezt.
Un tagad – kāds izsita caurumus nepareizās vietās. Nolēmu – rīt celšos agri,
lai jau plkst. 7.00 izkārtu fotogrāfijas laukā, kamēr citi vēl saldi šņāks. Darbinieki
droši vien gaida, ka piedāvāšu to darīt kopā ar citiem cilvēkiem, bet nekā!
Šitik daudz kas jau sačakarēts, neļaušu vēl kādam grābstīties gar fotogrāfijām!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru