Naktī
dikti lija, bet par laimi mana telts ir gana izturīga, un iekšā bija omulīgi un
silti. Un sausi – tas galvenais.
Pa
kalnu taku devāmies lejup uz Montmaur ciemu, no kurienes stopējām uz Veynes.
Attālums nebija liels, taču kātot pa auto ceļu lāga negribējās. Jau tuvojoties
ciemam un uz takas satiekot cilvēkus, abiem bija nopūta: „Ak, nē,
civilizācija...”. Tā jau parasti pēc pārgājieniem grūti atgriezties
civilizācijā.
Gana
ātri izdevās nostopēt mašīnu, un fiksi nokļuvām Veynes. Devāmies uz tūrisma
info centru, lai noskaidrotu, kā atrast kalnu taku, kas ved no Veynes uz
Vaunieres. Zināju, ka šāds maršruts eksistē, bet nebija ne jausmas, kur un kā
to atrast. Darbiniece pagalam nelaipni atbildēja, ka viņa neesot nekāds kalnu
gids, un aizsūtīja mūs uz ielas pretējā pusē esošo preses veikalu iegādāties
kalnu karti. Pff... Aizgājām uz veikalu, izpētījām karti, pa kluso nobildēju (bet
diemžēl ne pārāk labā kvalitātē) un devāmies takas sākumpunkta meklējumos, kas
nemaz nenācās tik viegli. Tomēr tam bija kāds pluss – līkumojot pa šaurajām
ieliņām, atklāju Veynes no pavisam cita skatupunkta un konstatēju, ka šī ir
tīri skaista pilsētele, kas man līdz šim saistījusies tikai ar lielveikaliem „Dia”
un „Super U”.
Uhh,
tik nežēlīgi karsta diena, bet taka visu laiku veda augšup lejup, augšup lejup.
Ak jel...
Vakarā
izlēmu parādīt Fabian jauko dabīgo baseinu vietu „Marmites du Diable”. Tas gan
mums gluži nebija pa ceļam – pāris kilometri bija jānovirzās no mūsu maršruta –
toties gaidāmais atspirdzinājums ūdenī likās tā vērts. Un tā arī bija. Pēc trīs
kārtīgām pārgājienu dienām bija tāda bauda iegulties dzestrajā upes ūdenī,
saplūst ar klinti un ļauties ūdens ritējumam... Mmm...
Pēc
veldzes sākām lūkoties, kur celt telti. Negribējām iet nekur tālu, jo zinājām,
ka no rīta pirms ceļa turpināšanas gribēsim atkal izbaudīt veldzējošu peldi.
Pavisam tuvu upei ieraudzījām puslīdz pieņemama izmēra zāles pleķīti. To gan
nācās atbrīvot no akmeņiem, un vienalga šur un tur bija jūtami klints gabali,
bet visādi citādi vieta bija gana ekskluzīva. Telts gan bija manāmi par lielu,
bet kaut kā to ierūmējām. Smējāmies, ka šī ir vienlaicīgi gan labākā, gan briesmīgākā
vieta telts sliešanai. Labākā – pāris metru attālumā no dabīgajiem baseiniem,
bezgala skaistā vietā, tuvumā upes patīkamajām šalkām. Sliktākā – ar klinšainu
pamatu, šaurāka nekā ir pati telts, un ja gadījumā pa nakti sāktu līt, mēs no
rīta pamostos upē.
Vēlāk
Fabian uz klints sakūra ugunskuru. Tik skaisti!!! Šeit satikās visi četri elementi
– uguns, ūdens, zeme un gaiss. Neaprakstāmi. Mirklis, ko vērts paturēt atmiņā.
Un kur nu vēl augusta zvaigžņotās debesis virs galvas ar krītošo zvaigžņu
astēm.
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
 |
| Francija, ceļā no Les Sauvas uz Marmites du Diable |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru