Augusts.
Augusts?? Pa kuru laiku???
Kamēr
visi vēl bija savās migās, agri no rīta sēdēju uz palodzes, dzēru tēju un,
veroties uz lietus miglā tītajiem kalniem, domāju par to, cik gan šausmīgi ātri
skrien laiks. Jā, jā, ne vienmēr esmu bijusi apmierināta ar šo projektu vai
franču kultūru, bet... vai tad laikam jālido tik ātri?? Grūti aptvert, ka jau
pēc mēneša būs jāpamet kalni un jāsaka visiem „atā”. Viena lieta ir uz gadu
teikt „atā” visiem radiem un draugiem, zinot, ka ātrāk vai vēlāk visus satiksi
atkal, bet pavisam cita lieta ir teikt „atā” cilvēkiem, ar kuriem kopā
diendienā pavadīts gads, zinot, ka šis „atā” ļoti iespējams ir uz visiem
laikiem. It kā jau nevajadzētu par to vēl patlaban domāt, bet... šī apziņa –
jau 1. augusts – un pelēcīgās lietavas aiz loga mudināt mudina uz tādām
pārdomām.
 |
| Francija, Vaunieres - lietus mākoņos tīti un saulrieta apmirdzēti kalni |
 |
| Francija, Vaunieres - lietus mākoņos tīti un saulrieta apmirdzēti kalni |
 |
| Francija, Vaunieres - lietus mākoņos tīti un saulrieta apmirdzēti kalni |
 |
| Francija, Vaunieres - lietus mākoņos tīti un saulrieta apmirdzēti kalni |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru