Oho, kāda cilvēku mudžoņa!!! Protams, daļa tika novirzīta dārza darbos.
Par laimi ar mani kopā darbojās sievietes, kas mazlietiņ zināja angļu valodu,
tā ka beigu galā nebija nemaz tik traki, kā es gaidīju.
Pēcpusdienā devāmies uz Cedric un Sandrine izstādes atklāšanu. Es gan
domāju – doties vai nedoties, jo ieskatu izstādē jau biju guvusi pagājušajā
ceturtdienā, kad palīdzējām Cedric pie skulptūras izveides. Beigās izlēmu
doties un nenožēloju, jo varēju aplūkot arī vēl neredzētas skulptūras un vispār
izstāde kopumā deva ļoti jauku noskaņu.
 |
| Francija, Gap |
 |
| Francija, Gap |
 |
| Francija, Gap |
 |
| Francija, Gap |
 |
| Francija, Gap |
 |
| Francija, Gap |
 |
| Francija, Gap |
 |
| Francija, Gap |
 |
| Francija, Gap |
Šovakar pie mums apmetās arī viena pārgājiena grupa, kas gan par laimi
rīt no rīta dosies prom. Vakariņās bijām vairāk kā 40 cilvēki.
Šodien uz nedēļu pie mums ieradās Natalie – brīvprātīgā no citas
delegācijas. Mums ir iespēja vienu reizi uz nedēļu apmainīties ar kādu citu
mūsu organizācijas delegāciju, ja vien no tās kāds brīvprātīgais arī agrāk vai
vēlāk grib apmainīties ar mūsu delegāciju. Tā kā patlaban pie mums ir apmetušies
daudzi cilvēki, bet Auberge nezin kāpēc nedarbojas elektrība, tad Natalie
nedēļu dzīvos manā un Clemence istabā, jo ņemot vērā, ka guļu uz grīdas, gultas
otrais stāvs ir brīvs. Nu labi, tas tika izmantots kā plaukts, bet pārvietoju
savus mūzikas instrumentus uz puišu istabu, novācām Clemence drēbes un – gulta
brīva! Ha, ha, šķiet, ka šī ir vismazākā istaba mūsu mājā, bet tagad tā ir
vispilnākā ar cilvēkiem. Pirmsgulētiešanas pļāpāšana ar Natalie atgādināja
vecos labos laikus ar Chanok... Nepārprotiet, mana tagadējā istabasbiedrene arī
ir jauka, bet vienkārši mūsu gulētiešanas un celšanās laiki galīgi nesakrīt, un
– francūži paliek francūži, lai cik jauki arī nebūtu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru