Šodien izlēmām atpūsties no lielpilsētas un doties kalnos pie dabas
krūts – uz Montserrat, kas atrodas apmēram 50 km attālumā no Barcelona. Tiesa
gan, Montserrat ciematiņa galvenais objekts ir klosteris kalna galā, bet mani
ne tik daudz interesēja klosteris kā kalni.
Izgājām cauri metro biļešu kontroles vārtiem un skumji konstatējām, ka
līdz mūsu vilcienam (spriežot pēc mūsu naktsmāju saimnieka Raul teiktā) jāgaida
vesela stunda, jo iepriekšējo nokavējām burtiski par minūti. Sēdējām un snaudām
uz soliņa, kad viens stacijas darbinieks mūs uzrunāja ar jautājumu: „Montserrat?”.
Mēs īsti nevarējām saprast, ko viņš no mums grib, jo runāja tikai spāniski, bet
rādīja uz otru vilcienu, kas spriežot pēc Raul dotās informācijas, mums nebija
nepieciešams. Bet vīrs neatlaidīgi rādīja uz šo vilcienu un kopīgi ar mums
devās vagonā un tablo parādīja, ka šī vilciena maršrutā Montserrat nudien ir.
Ooo, nemaz nevajadzēs gaidīt veselu stundu! Cik jauki, ka uzradās šis spāņu
vīrs un iesēdināja mūs šajā vilcienā, a ta būtu stundu nogaidījušas un iekāpjot
vilcienā konstatētu, ka nemaz nevaram nokļūt tur, kur vajag.
Raul mums bija ieteicis pēc nokļūšanas Monistrol de Montserrat doties
augšup pa ceļu (protams, ja vien negribam slinkot un tērēt naudu pacēlājam) un
mēģināt nostopēt kādu mašīnu, bet mēs ātri vien veiksmīgi uzgājām pārgājienu
taku. Ai, tik jauks kalnu pārgājiens gandrīz divu stundu garumā!!! Saule
spīdēja tik spoži, ka atgriezās vasaras Solveiga, kas tinas lakatā.
Izrādījās, ka Montserrat kalnu masīvā ir sabūvēti daudzi klosteri, mēs
aplūkojām divus no tiem. Pats galvenais atradās nelielā ciematiņā kalna
virsotnē, bet pārējie klosteri izmētāti nomaļus kur nu kurais. Nesaprotu, kā
iespējams izcelt ēku tieši klints kraujā?
Ak, šis bija nudien jauks kalnu pārgājiens ar daudziem „Hola!”,
sveicinot pārējos kāpējus. Ha, man likās, ka dodos iepazīt pilsētu, bet šis būs
izvērties par kārtīgu ceļojumu, kurā pat sanāca iekļaut arī kalnus.
Kad tuvojāmies stacijai, redzējām, kā vilciens tieši piestāj pie
perona. Tad bija jautājums – skriet vai neskriet, jo pastāvēja iespēja, ka līdz
nākamajam vilcienam varētu būt ilgi jāgaida. Ieskrējām vilcienā kā pēdējie pasažieri.
|
Spānija, Monistrol de Montserrat |
|
Spānija, Monistrol de Montserrat |
|
Spānija, Monistrol de Montserrat |
|
Spānija, Monistrol de Montserrat |
|
Spānija, Monistrol de Montserrat |
|
Spānija, Monistrol de Montserrat |
|
Spānija, Monistrol de Montserrat |
|
Spānija, Monistrol de Montserrat |
|
Spānija, Monistrol de Montserrat |
|
Spānija, Monistrol de Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat - redzi seju? |
|
Spānija, Montserrat - redzi trīs vīrus? |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
|
Spānija, Montserrat |
Atgriezāmies mājās jau pēc saulrieta un izlēmām noskatīties vienu filmu
– „The Cobbler”. Jauki sēdēt „brīvdabas kinozālē” uz balkona zem zvaigžņotām
debesīm.
Laikam neminēju, bet iepriekšējos vakaros pa balkona jumta konstrukciju
manījām skraidām žurku, bet šonakt pat istabiņā varējām dzirdēt, kā lielas un
treknas žurkas drasē pa jumtu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru