14. aprīlis

Šo dienu izlēmām veltīt Vidusjūras baudīšanai un devāmies uz pilsētiņu Sitges. Jau ap plkst. 12.00 termometrs rādīja +25 C. Diena bija bez vēja, saulē noteikti bija visi +30 C. Pārsteidzoši, ka paši spāņi joprojām tuntulējas biezos kažokos, kamēr mani zābaki man šķiet nepiemēroti karsti. Bet tā jau arī mūsu ierašanās vakarā Raul teica, ka patlaban viņiem šeit atgriezusies „ziema”. Kas nu kuram ir ziema...

No sākuma izlīkumojām pa šaurajām ieliņām. Mmm, atkal mozaīkas, raibas flīzes, krāsainas ielu nosaukumu plāksnes, viss gluži kā radīts Solveigai. Un vēl tā balti zilā arhitektūra! Pat ielu malas vecpilsētā ievilktas ar zilu krāsu! Turklāt pilsēta salīdzinoši mierīga ar dzīvespriecīgiem un lustīgiem spāņiem, bet nelielu tūristu daudzumu.

Pēc vecpilsētas izpētes nodevāmies jūras un smilšu baudījumam, tālu, tālu čāpojot gar piekrasti. Aiiii, tik patīkami bija atkal staigāt ar basām kājām, kā man tas pietrūka! Un jūra... Ak, jūra, jūra... Pamanījām, ka šur un tur var atrast pa kādam daiļam, salīdzinoši lielam un izturīgam gliemežvākam, tāpēc sākām nodoties to meklēšanai. Pēc kāda laiciņa sapratām, ka ūdenī atrast nesalauztus un lielus gliemežvākus ir daudz vieglāk nekā krastā, tāpēc sākām tos makšķerēt laukā no ūdens. Vēl pēc kāda laiciņa atradām diezgan nomaļu piekrasti, kur viss krasts bija pilns ar gliemežvākiem un akmeņiem. Nez kāpēc mēs sākumā tā pūlējāmies ar gliemežvāku atrašanu, ja te varēja apsēsties un grābt no visām pusēm? Bet ko nu vairs, man jau soma bija pilna un dikti, dikti smaga (apmēram 2 - 3 kg). Bija grūti beigt lasīt gliemežvākus, jo tie bija tik skaisti! Tagad tikai jācer, ka gliemežvāki neradīs nekādas problēmas lidostas kontrolē.

Pēc saulē pavadītās dienas izlēmām atveldzēties Vidusjūras dzestrajos ūdeņos. Nezinu kā, bet pat nebiju iedomājusies no Francijas paņemt līdzi peldkostīmu. Bet vai nu tas būs šķērslis, lai nepeldētos, protams, ka nē.

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges - pilna soma gliemežvākiem

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Spānija, Sitges

Eh, bija žēl pamest šo jauko pilsētiņu un Vidusjūru ar gliemežvāku kalniem...

Kad Barcelona izkāpām no apakšzemes stacijas virszemē un kartē centāmies saprast, kurā virzienā doties, pie mums pienāca viens vīrs un prasīja, vai varot kā palīdzēt. Cik mīļi!

Tā kā šis bija pēdējais vakars, ko pavadām La Floresta (naudas taupīšanas nolūkos rītvakar nakšņosim lidostā, jo tāpat mūsu lidmašīnas ir ceturtdien jau no paša rīta), izlēmām iegriezties vietējā kafejnīcā, lai noprovētu kaut ko no spāņu tradicionālās virtuves. Kafejnīcas darbiniece angliski lāga nerunāja, taču ātri vien uzradās viens apmeklētāju čalītis, kurš centās mums pārtulkot ēdienkarti. Pēc laika uzradās vēl viens, kurš angliski runāja manāmi labāk. Otrais čalis mums jautāja: „Where are you from?”, mēs atbildējām: „Latvia!”, viņš jautāja vēlreiz: „Where are you from?”, mēs atkal atbildējām: „Latvia!”, viņš jautāja: „I’m asking you – WHERE ARE YOU FROM??”, mēs teicām: „We are answering you – LATVIA!! Baltic states...”, uz ko viņš beidzot teica: „Oh, Baltic states, I know!”. Mēs no smiekliem bijām gandrīz gar zemi. Jā, cilvēki bieži nezina, kur tāda Latvija atrodas, bet šitā – ka cilvēks pat nesaprot, ka mēs šim sakām valsts nosaukumu – gan gadījās pirmo reizi.