23. aprīlis

Šodien bija ieplānots visiem kopīgi doties uz Gap, lai palīdzētu mūsu „including team” strādniekam Cedric pie viņa skulptūru izstādes iekārtošanas. Ņemot vērā, ka izstāde notiek domes (vai tamlīdzīgas iestādes) telpās, tad beigu galā izrādījās, ka šodien tik ilgu laiku trokšņot tur nedrīkstēs, un tāpēc darāmo darbu apjoms būs daudz mazāks nekā plānots. Attiecīgi Cedric padeva mums ziņu, ka viņam būs nepieciešami vien kādi 2 – 3 palīgi, bet tikšanās laiks viņa ciemā tika pārcelts stundu agrāk – uz plkst. 7.30. Beigu galā vienīgie, kas izrādīja interesi par dalību šajā aktivitātē biju es un Eric. Pārējie droši vien iepriekš gribēja piedalīties tikai tāpēc, ka cerēja uz vieglu darbu un izklaidi, bet sapratuši, ka būs vien pāris palīgi (kas nudien nozīmē strādāšanu, nevis neviena nemanītiem nozušanu garā smēķēšanas pauzē) un uzzinājuši, ka jāceļas agri, ātri vien atbira. Ha, jo labāk, galu galā – jo mazāk cilvēku, jo vieglāk strādāt, turklāt ir daudz mierīgāka atmosfēra.

Agrā rīta stundā darbinājām savu grabažu Mercedes un devāmies uz ciemu, kur dzīvo Cedric. Šķiet, ka šī bija vienīgā reize, kad izbraucām no ciemata laicīgi, precīzāk sakot – pat ātrāk nekā laicīgi. Parasti visi citi ilgi čammājas un par norunātā laika ievērošanu vispār nesatraucas. Es īstenībā brīnos, vai ar šo auto oficiāli drīkst atrasties uz ceļa, jo bīstamāka paskata mašīnu vēl vajag pameklēt. Bet pieņemu, ka franču policija slinko un nevienu uz ceļiem netvarsta, tāpēc neviens par to nesatraucas. Katrā ziņā Latvijā ar šādu auto iziet tehnisko apskati noteikti būtu neiespējami. Uhh, ja jūs dzirdētu kā šitā mašīna no iekšas briesmīgi skan un kratās!

Nokļuvuši ciemā iepazināmies ar Cedric brāli un kopīgi sākām darbu pie akmeņu skulptūras demontāžas, lai izjauktā veidā to sakrautu divās automašīnās un dotos uz Gap stiprināt kopā. Kārtīgs darbs, var just, ka tu strādā. Man patika. Pēcāk kopīgi iedzērām tēju un tad jau devāmies ceļā uz Gap. Ho, ho, mūsu nabaga Mercedes ar milzonīgo akmeņu kravu knapi vilka dzīvību.

Gap ar ielas vidū novietotajām automašīnām radījām nelielus satiksmes traucējumus. Taisni jābrīnās, kāpēc uz tik mazas ielas bija tik dzīva satiksme. Par laimi šeit varējām lietot kravas pārvadājamos ratiņus, nevis staipīt akmeņus „ķēdītē” kā iepriekš, jo tas prasītu daudz vairāk darba un laika. Vuhūū, mazliet dabūju arī pavizināties! Ha, ha, un tieši brīdī, kad sēdēju kastē un tiku vilkta uz priekšu, atvērās viena ofisa durvis un pa tām laukā iznākušais vīrietis izskatījās manāmi apmulsis, hi, hi, hi.

Redzot kā mēs no mašīnas laukā kraujam akmeņus, divi garāmgājēji prasīja, vai tā ir kāda antīkā māksla. Ha, ha, ha, antīkā māksla! Bet vispār visas akmeņu skulptūras, lai gan lielākoties vēl ne līdz galam pabeigtas, izskatījās ļoti labi. Dabas izejmateriāls dara savu.

Kad telpas tika slēgtas pusdienu pārtraukumā (mūsu dēļ tā jau pārtraukums tika pārcelts maķenīt vēlāk), izmetām nelielu loku pa pilsētu. Vēlāk uzzinājām, ka viena domes darbiniece ceļ iebildumus pret tik lielu skulptūru un pastāv draudi, ka skulptūra būtu jādemontē, bet par laimi beigu galā skulptūrai atļāva palikt. Līdz galam skulptūras montāžu nepabeidzām, bet Cedric teica, ka tālāk pietiks tikai ar viņu, viņa brāli un vēl vienu vīrieti no Cedric ciema un mēs varam doties mājup.

Francija, Gap - mūsu braucamrīks

Francija, Gap

Francija, Gap

Francija, Gap

Francija, Gap

Francija, Gap

Francija, Gap

Šitā bija riktīgi jauka diena – izraušanās ārpus ciema, kārtīgs darbs, kuram var redzēt tūlītēju rezultātu, jaunu cilvēku iepazīšana un sajūta, ka tu nudien kādam palīdzi. Turklāt Cedric ar brāli ir ļoti jauki cilvēki un darba atmosfēra bija patīkami mierpilna. Pat negribas iedomāties, kāds ņigu ņegu un milzīgs haoss būtu bijis, ja plāni nebūtu mainījušies un palīgā būtu devušies visi no mums.

Tā kā steigties nebija kur (jo nevienam no mums abiem negribējās doties uz blāaa blāa blāaa par sadzīves lietām un brīvprātīgo blāa blaa blaaā), tad pa ceļam iegriezāmies Marmites du Diable, kur es biju decembrī, bet Eric līdz šim vēl nebija apmeklējis.

Francija, Marmites du Diable

Francija, Marmites du Diable

Pēc kārtīga fiziska darba piepildītas dienas skriešana gan bija sasodīti grūta.