27. februāris

Šodien beidzot pieliku punktu (vēl jau, protams, priekšā visādi printēšanas saorganizēšanas darbi) alus etiķešu jaunajam dizainam. Man nepatika skatīties, kā cilvēkiem no malas tiek pārdotas pudeles bez etiķetēm vai ar kaut kādiem briesmīgiem žurnālu attēliem, tāpēc piedāvāju uztaisīt vienotu etiķešu dizainu. Protams, no sākuma mans pamatpiedāvājums bija jāatrāda visiem (kolektivitāte, kolektivitāte, kolektivitāte...), bet pēcākos variantus dažādām alus šķirnēm es saskaņoju tikai ar armēni, kurš galu galā ir alus brūvētājs.

Francija, Vaunieres - jaunās etiķetes mūsu ražotajam alum

Šodien Patricia bija ieradusies pie mums, tā nu cauri smiekliem un paralēli šūpuļtīkla darināšanas apmācības nodarbībai centos boksterēties cauri grāmatai... Nogurdinoši, nogurdinoši, un joprojām lāga neko nesaprotu.

Pēc vakariņām pārsteidzošā kārtā es biju dikti sabiedriskā noskaņojumā, tā nu paliku Hotellerie kopā ar grupu. No sākuma gan vairāk pļāpāju ar Lea, bet pēc tam izvērsās varen jautra saruna ar Ali (afrikāņu izcelsmes puisi, kurš Francijā ir ieradies pirms 2,5 gadiem) un Vincent (poļu izcelsmes puisis, kurš ir dzimis Francijā). Ak, mūsu komunikācija bija nudien smieklīga – es praktiski neko nejēdzu no franču valodas, Ali angliski zina vien pāris vārdus, Vincent angliski zina maķenīt vairāk, bet vienalga diez kas nav... Labi, ka uz galda bija Eiropas karte, un nez no kurienes pagadījusies papīra lapa un rakstāmais. Tā nu izmantojot mūsu niecīgās svešvalodu zināšanas, karti, zīmēšanu un rakstīšanu, žestus (ha, ha, man nācās rādīt, kas ir hokejs), izvērtās sasodīti interesanta komunikācija. Ho, ho, ho, es prasīju, cik viņiem abiem gadu, un pēc tam jautāju, lai šie izsaka savus minējumus par manu vecumu. Vincent teica, ka man varētu būt 20, bet Ali – 18. Juhuuuuuūūū!!! Atkal jau pārsteidzu cilvēkus ar savu briesmīgo gadu skaitu. O, Ali uzrakstīja manu vārdu arābiski! Nespēju iztēloties, kā tas ir – būt radušam visu rakstīt no labās puses uz kreiso, tad nonākt Eiropā un pilnīgi svešā valodā sākt rakstīt otrā virzienā... Šāda veida komunikācija (mierīgā telpā, ar pāris cilvēkiem, kas ir atvērti komunikācijai) man ļoti patīk, tā nudien ir iespēja iepazīt cilvēkus un citas kultūras. Bet ja istaba ir pārbāzta ar cilvēkiem, kas cits citu cenšas pārbļaut - brrrr, tas troksnis nudien nav man. Beigu galā Hotellerie es biju vienīgā, kas nebija no viņu grupas, he, he, viens no nekolektīvākajiem cilvēkiem šovakar bija viskolektīvākais, cik negaidīti. 

Francija, Vaunieres - mans vārds arābiski