No
rīta sniegs joprojām putināt putināja, bet pēcpusdienā beidzot uzspīdēja
saulīte.
Šodien
nodarbojos ar dažādu koka detaļu (atsegtas sijas, utml.) eļļošanu. Tas atsauca
atmiņā prakses laikus un lielos lineļļas daudzumus....
Vihāaa,
vēstule!!!
Uz
jogas nodarbību ierados pirmā, tā nu mazliet papļāpāju ar Cedric. Viņš man
jautāja, vai esmu ar jogu iepriekš nodarbojusies, kad atbildēju noliedzoši,
viņš brīnījās, jo vērojot mani nodarbībās, viņam radusies sajūta, ka es ļoti
labi pārvaldu savu ķermeni un ka jau iepriekš esmu ar jogu nodarbojusies.
Interesanti. Savukārt nodarbības laikā Sandrine konstatēja, ka man ir laba
līdzsvara izjūta. Nu lai jau tā būtu, man gan šķiet, ka tas ir vairāk saistīts
ar to, ka, atšķirībā no dažiem citiem, kas ik pa laikam pļāpā vai mētā jociņus,
es koncentrējos tikai uz savu ķermeni, jo bieži vien līdzsvara izjūta slēpjas
lielākoties galvā un tajā, cik ļoti tu koncentrējies. Šodien jogas nodarbībā
bija arī viens Sandrine draugs ar diviem sīčiem. Es no sākuma domāju: „Ak, nē,
tas nozīmē, ka bērni visticamāk daudz trokšņos!”. Bet... kā jau man šad un tad
to ir nācies secināt - bērni māk uzvesties labāk par pieaugušajiem. Abi mazie
visu nodarbību bija pilnībā nodevušies notiekošajam un nemaz nepļāpāja, pēc
nodarbības puika pat prasīja, vai ir iespējams apmeklēt jogu arī rītdien (eh,
diemžēl tā ir tikai reizi nedēļā), kamēr nodarbības laikā Cedric nācās aizrādīt
Sandrine, lai viņa pievēršas vingrojuma izpildei, nevis pļāpā... Njā...
Vakarā
uz nezināmu laiku pie mums ieradās Asia – meitene no Polijas, kas līdz ziemas
sezonai bija brīvprātīgā Le Fai, pēc sava projekta beigām aizbrauca uz Poliju,
bet sapratusi, ka pēc dzīves kalnos nespēj dzīvot lielajā un steigas pilnajā
Varšavā, atgriezās atpakaļ Francijā, lai izmantojot woof.org iemācītos gatavot
kazas sieru vai darīt ko tamlīdzīgu. Kamēr viņa ir woof meklējumos, viņa
padzīvos pie mums.
He,
he, amerikānis joprojām turpina mani apgādāt ar lasāmvielu. Ak jel, es taču
nespēju tik ātri lasīt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru