Ja man vienā vārdā jānoraksturo šī diena, es teiktu:
„Saule!”. Kāpēc? Jo par spīti visapkārt esošajām sniega grēdām, diena bija
nereāli silta. Tik silta, ka....ka pusdienojām laukā!!! Protams, šādam
saulainam laikam ir viens mīnuss – kūstošs sniegs. Visas malas pil un tek...
Saule bija tik spoža, ka pat man – cilvēkam, kas vienmēr izvairās no
saulesbriļļu nēsāšanas – nācās tās uzstutēt uz degungala, citādi sniegs
nežēlīgi žilbināja acis.
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
No rīta strādāju pie elektrības vadiem paredzēto
cauruļu ievilkšanas, bet pēc tam nodarbojos ar vairāku kāpņu atbrīvošanu no
sniega, citādi tās bija pārvērtušās par slidkalniņiem un nebija normāli
lietojamas. Tāda bauda saulainā laikā šķūrēt sniegu!
Beidzot Nils sadakterēja manu radiatoru, cerams, ka
tagad būs siltāks.... Tiesa gan, viens no viņa ieteikumiem bija pa dienu durvis
turēt pusvirus, lai mans vēsākais gaiss (mana istaba atrodas ziemeļu pusē),
apmainītos ar siltāku gaisu koridorā. Pff....
Vakarā es, Lea un Nils devāmies uz Lus La Croix
Haute, kur notika sapulce par viena cirka un teātra festivāla organizēšanu, kas
šeit notiks septembra sākumā. Man gan šī sapulce bija garlaicīga, jo sapratu
vien lielos vilcienos, par kādu tēmu tiek runāts, Nils un Lea ik pa laiciņam
tulkoja, bet diskusijas, kurās tikai tiek apspriests, kā visu labāk darīt, nav
iespējams un nav arī īsti nepieciešams tulkot, jo tāpat sarunas gaitā viss
plūst un mainās. Ha, ha, domāju, ka sapulce būs plaši apmeklēta, bet bez mums
bija tikai piecas festivāla rīkotājas, ko biju jau sastapusi, kad palīdzējām
Sēņu festivālā un arī slēpošanas stacijas iekārtošanā. Tā jau ar tiem mazajiem
ciematiem ir – visu laiku vienas un tās pašas sejas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru