Abi pusaudži (vakar šeit ieradās arī Marie), Lisa,
abas brīvprātīgas no citas delegācijas un Benjamin devās slēpot. Es gribēju
pavadīt mierīgu nedēļas nogali šeit, bet visa tā trakā administrācija šeit rada
pamatīgu troksni, turklāt arī jāēd kopā ar viņiem... Uhh...
Pie pusdienu galda Laura man prasīja: „Vai tu
gadījumā neesi uztaisījusi saldējuma kūku? Es netīšām atvēru saldētavu un tur
ieraudzīju kaut ko līdzīgu. Ceru, ka tas nav kaut kas aizmirsts no seniem
laikiem...”. Jā, šodien Laurai dzimšanas diena, tāpēc jau ceturtdien, kad bija
mana virtuves diena, biju uztaisījusi šo viņas tik iecienīto kūku. Es gan biju
ieplānojusi to pasniegt vakarā, bet tad man radās atklāsme, ka labāk to darīt
pie pusdienu galda, kad ir mazāk cilvēku (nav visi tie, kas devās slēpot), jo
kūka nav mega liela, he, hē. Viltīgi.
Ai, dažkārt ir tik tracinoši, ka internets lāga
nestrādā, un tu pavadi veselu dienu, lai iegādātos avio biļetes, bet nesekmīgi.
Pff....
Vakarā bija jauka pasēdēšana pie kamīna ar Lisa, Narek, armēnieti, korejieti un afro-francūzi. Uguns. Pēc vispārēja pieprasījuma dabūju spēlēt kokli, kas ļoti labi gāja kopā ar uguns sprakšķoņu tumsā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru