sestdiena, 2015. gada 14. februāris

13. februāris

Šodien grozījos pa virtuvi. Pēc nelielām izmaiņām strādnieku darba grafikā, piektdiena ir vienīgā diena, kad viņu šeit nav, un attiecīgi virtuvē vari darboties viens pats bez pavāra. Es gan turpinu pieturēties pie ceturtdienām kā manām virtuves dienām, bet šonedēļ sanāca, ka virtuvē esmu piektdien. Kāpēc neizvēlos piektdienas par virtuves dienām? Piektdienas ir gaļas ēdienu dienas, un ar gaļas ēdieniem man nudien negribas krāmēties. Par laimi kā gaļas ēdiens šodienai bija ieplānots tako, un tā kā amerikānis ir baigais spečuks šitādos meksikāņu ēdienos, tad viņš man nāca palīgā virtuves darbos un man gar gaļu nebija jāgrābstās. Mmm, tik sen, sen nebija ēsta mēle. Bet jāteic, ka meža dzīvnieku mēles ir garšīgākas nekā liellopa mēles.

Pēcpusdienā es, vāciete Lisa, francūzis Nils, pusaudži Marie un Johan devāmies uz Lus la Jarjette, lai uz aizsaluša dīķa veidotu sniega skulptūru. Mazliet vēlāk mums pievienojās arī Nils draugs Jerom ar savu jestro suni. Vuhuuuuū, varen jauka padarīšana, kuras rezultātā tapa... sniega valis!

Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte
Francija, Lus la Jarjatte

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru