Šodien sanāca grozīties pa virtuvi, bet pēcpusdienā devos Sylwia
parādīt savu skrienamtaku La Fontarasse. Ha, ha, atklājās, ka augstums viņai
pie sirds lāga neiet, un taka šķita gana bailīga, bet apkārtnes skaistumu gan
viņa nenoliedza. Sylwia nespēja noticēt, ka ir cilvēki, kas pa šo taku
skrien... īstenībā takā ir tikai viens bailīgs posms, kur, protams, pārvietojos
lēnām un uzmanīgi. Smieklīgi, ka šis bīstamais posms ir takas sākumdaļā, lai
„pārbaudītu” cilvēkus, vai viņi ir gana drosmīgi taku turpināt vai nē. Sylwia
prasīja, vai ir iespējams atpakaļ doties pa autoceļu. Atbildēju, ka jā, tikai
tādā gadījumā mums jāšķērso ūdenskritums, kas ir gana viegli paveicams, bet
beigu galā Sylwia izvēlējās doties atpakaļ pa taku, nevis šķērsot upi. Saulains
un jauks pārgājiens. Diemžēl parādīt zirgus uz Quigouret man sestdien
neizdevās, toties šodien parādīt zaļu ķirzaku gan izdevās. Ak, un cik gan
strauji visa apkārtne paliek ZAĻA!!! Mmm... Ir kur priecēt acis!
 |
| Francija, Vaunieres, La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres, La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres, La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres, La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres, La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres, La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres, La Fontarasse |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru