16. maijs

No rīta Kevin sūdzējās par insektiem, kas ir visapkārt – zirnekļi savijuši tīklus pie telts griestiem, skudras riņķo ap ēdiena paliekām un tamlīdzīgi. Ha, ha, bet mēs taču esam zaļumos!!!

Paēduši brokastis (Kevin smējās, ka mums šeit ir izdzīvošanas režīms) devāmies uz salu Ile de Re, kas ar sauszemi savienota ar tilta palīdzību.

Laiks joprojām bija apmācies un maķenīt lietains gluži kā iepriekšējās dienās. Salas apskati sākām ar pilsētu La Flotte. Ielas pilsētā bija neiedomājami šauras, un vienā pagriezienā Francesko atdauzīja mašīnas sānu durvis pret vienu nelielu stabiņu. Nebija liela skāde, jo mašīnas durvis šajā pusē jau tāpat bija traumētas, tomēr... pēc šī otrreizējā trieciena tās vairs nebija iespējams atvērt un turpmāk nācās busiņā kāpt iekšā/laukā pa bagāžnieka durvīm vai priekšējām durvīm.

Ashvini vējbaku dēļ jutās pārāk sagurusi un palika mašīnā. Pārējie gar krastu kopīgi devāmies tūrisma info punkta meklējumos, lai noskaidrotu, kas labs šajā pilsētiņā un tuvākajā apkaimē aplūkojams. Neparasts skats pavērās uz smiltīs iesprūdušajām jahtām bēguma dēļ. Info centrā dabūjām pilsētas plānu ar jau iezīmētu pastaigu maršrutu. Francesko braukšanas dēļ bija noguris un izlēma doties atpakaļ uz mašīnu. Arī Kevin un Jin jutās saguruši (pff, kaut kāds nīkuļu bars) un izlēma sēdēt kafejnīcā, kamēr es un Sergio devāmies pilsētas izpētē. Sarunājām ar viņiem tikties pie mašīnas apmēram pēc stundas. Parasti man patīk pa pilsētām blandīties kartē neskatoties, bet šoreiz izlēmām pieturēties pie ieteiktā maršruta. Šad un tad jau var! Jāteic, ka nenožēloju šo izvēli, jo šis maršruts nebūt nebija tipisks tūristiem paredzēts maršruts. Sekojot maršrutam, nonācām tik šaurās ieliņās, ka smējāmies, ka bez kartes šeit nemūžam iekšā nelīstu, jo šķistu, ka tā ir privātā teritorija. Bet ieliņas bija riktīgi jaukas – šauras šaurītiņas, ar gleznainām numuru plāksnēm un puķēm dekorētas. Ļoti mierīga, patīkama un skaista pilsētele ar stipri jūtamu jūrniecības pieskaņu. Ideāla pilsēta manai gaumei. Pēc kāda laika izlēmām likt karti malā un blandīties, kur deguns rāda. Kad sākām meklēt mūsu auto, sapratām, ka tik viegli to atrast nebūs, jo tā pilsētas daļa ir ārpus plāna, bet visas ielas un ēkas izskatījās tik ļoti, ļoti līdzīgas cita citai! Beigu galā gan mana intuīcijas un loģiskās domāšanas kombinācija aizveda mūs pareizajā virzienā. Sergio smējās, ka tieši manis dēļ mēs gandrīz apmaldījāmies un aizčāpojām ārpus pilsētas, bet es nevaru viņam piekrist. Mana virziena nojauta jau no paša sākuma bija pareiza, vien šis virziens bija jāizmanto pāris kvartālus tālāk uz priekšu. Sapratuši, ka dodamies ārpus pilsētas, atgriezāmies atpakaļ krustcelēs. Sergio gribēja doties atpakaļ uz tirgus laukumu, no kura mēs varētu iet uz mašīnu tieši pa to pašu ceļu, pa kuru nokļuvām līdz laukumam pašā sākumā. Es teicu, ka no mūsu parkošanās vietas ejot taisni mēs nokļuvām ostā, tāpēc loģiskāk būtu sekot norādītajam virzienam uz ostu, nevis doties atpakaļ uz vecpilsētu. Ilgi sekojām šai norādei, līdz ieraugot no vecpilsētas puses vīdošu baznīcas torni Sergio iebilda, ka varbūt tomēr labāk atgriezties vecpilsētā, jo mēs ejam jau labu gabalu, bet nekas pazīstams nekur nerēgojas. Es teicu, ka vispirms jāaiziet līdz tālumā redzamajam krustceļam, un ja tas nebūs īstais, tad gan es piekritīšu doties atpakaļ uz vecpilsētu. Sergio šim piedāvājumam piekrita un... mēs uzgājām īstās krustceles un attiecīgi arī mūsu auto. Lai gan bija pagājušas jau gandrīz divas stundas, kopš atstājām Kevin un Jin kafejnīcā, viņi mašīnā nebija uzradušies. Nevienam no viņiem nebija mobilais telefons, tāpēc sazvanīt viņus nebija iespējams. Divas iespējas – vai nu šie aizsēdējušies kafejnīcā nesekojot līdzi laikam vai apmaldījušies. Atstāju savu telefona numuru Francesko un Ashvini, un ar Sergio devāmies kafejnīcas virzienā abus pazudušos meklēt. Nemaz tik tālu neaizgājām, kad abus satikām. Izrādījās, ka šie nudien kafejnīcā bija aizpļāpājušies...

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Francija, Ile de Re, La Flotte

Pēc tam aizbraucām uz pilsētu Saint Martin de Re, kas arī bija riktīgi jauka ostas pilsēta, tikai manāmi dzīvīgāka un pilnāka ar cilvēkiem. Atmosfēra bija ļoti kustīga un ņudzoša. Vienīgie, kas gribēja aplūkot pilsētu biju es un Sergio, bet pārējie palika gulēt mašīnā. No vienas puses bēdīgi, ka tāda slinka kompānija, bet no otras puses ļoti jauki, ka viņiem nebija iebildumu gulēt mašīnā, kamēr mēs devāmies iepazīt pilsētu. Un īstenībā esot divatā ir daudz vieglāk vienoties, kurā virzienā doties. Aplūkojām gan ostas daļu, gan pilsētas šaurās ieliņas, gan uzrāpāmies vienā baznīcas tornī, lai vērotu pilsētu no augšas.

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Francija, Ile de Re, Saint Martin de Re

Jauki un mierīgi pavadīta diena jūrnieciskās noskaņās.

Vakarā La Rochelle dzelzceļa stacijā savācām vēl trīs cilvēkus no La Maison des Bateleurs delegācijas - polieti Sylwia, skotu Jimmy un francūzieti Lorence, kas mums pievienojās, lai kopīgi pavadītu pēdējo vakaru un nākošo dienu.