Šķiet, jau iepriekš minēju, ka pagājušajā piektdienā nopelnīju šo
piektdienu brīvu, jēēē! Par laimi arī laikapstākļi man bija labvēlīgi. Saliku
mantas somā un devos laukā. Izejot no mājas, man nebija īsti skaidrs, kur gribu
doties, bet izlēmu vispirms aizčāpot līdz savam foto punktam.
Nokļuvusi foto punktā, stāvēju un priecājos par dzeltenām puķēm
piebārstīto pļavu, zilajām debesīm, spožo saulīti, sienāžu čīgāšanu, putnu
dziesmām, līdz pamanīju, kā pāri laukam aizlēkšoja stirna. Skaists mirklis!
Mirklis, kurā es tik ļoti novērtēju šo brīnišķīgo vietu, kurā atrodos. Beigās
izlēmu nekur tālāk nemaz nedoties, jo diena solījās būt karsta, bet kalna
virsotnē ēnu neatrast. Tāpat jau šeit visu laiku pārvietojos starp ēnu un sauli
– ēnā pūta dzestrs vējš un pēc pāris minūtēm palika vēsi, savukārt saulē bija
cepinoši karsti.
No vienas puses laiska diena, kuras lielāko daļu pavadīju foto punktā,
bet no otras puses ļoti produktīva diena – spēlēju gan kokli, gan blokflautu,
pabeidzu lasīt grāmatu, pieliku punktu vienai vēstulei un vienkārši izbaudīju
dabu. Kad spēlēju blokflautu, kas nudien skanēja pāri kalniem un lejām, kāds
kalnos kāpelētājs ik pa laikam man ko piebalsoja, muzikāli pieūjinot līdzi.
Smieklīgi.
Lieliska diena, kas radīja mierpilnu un gaišu noskaņojumu. Laiks tikai
sev. Laiks dabā.
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru