27. maijs

Visu rīta pusi aizņēma gana muļķīga apspriede par higiēnu virtuvē. Nekas jauns, tikai loģiski saprotamas lietas. Pfff, izniekots laiks. 

Pusdienlaikā sapratu, cik gan ļoti pie dabas krūts mēs dzīvojam. Sēžot pie pusdienu galda redzējām, kā mūsu kaimiņš Fred aiznes divus nupat, nupat piedzimušus jēriņus, turklāt aita tos neganti apsargāja, uzbrūkot ieinteresētam sunim. Varat iedomāties - aita uzbruka sunim! Šitas parasti tik neaptēstais un miermīlīgais bara dzīvnieks izrādīja tādu iniciatīvu un aktivitāti!!! Savukārt ap pašu galdu ganījās divi zirgi. Ak, zirgi ir tik patīkamas pārmaiņas pēc tā mežonīgā aitu lēruma, kas te blēj visapkārt. Žēl, ka tie te nepaliks uz ilgu laiku. Šodien te bija piestājis viens vīrs, kurš kaut kur tālāk kalnos ganīs aitas, un šie ir viņa zirgi. 

Francija, Vaunieres

Francija, Vaunieres

Francija, Vaunieres

Tik jauki, jauki gulēt pļavā un skatīties, kā vējā kust smilgas, klausīties sienāžu čīgāšanā. Miers...

26. maijs

No rīta biju iepirkšanās tūrē, bet pēc tam darbojos savā mīļākajā vietā – dārzā. Nezāles zeļ un plaukst, nebeidzama cīņa.

Vakarā piebeidzu no amerikānietes aizlienēto grāmatu "Desert Solitaire". Bija varen laba! Daži citāti no grāmatas:

"Forests, mountains and desert canyons are holier than our churches." [Edward Abbey]

"A man on foot, on horseback, or on a bicycle will see more, feel more, enjoy more in one mile than motorized tourist can in a hundred miles." [Edward Abbey]

"Is there intelligent life on other worlds? Ask rather, is there intelligent life on earth?" [Edward Abbey]

25. maijs

Mani nudien pārsteidz nacionālo brīvdienu daudzums Francijā. Uzminat, kas šī ir par dienu? Pirmdiena? Jā, bet ne tikai! Pareizā atbilde – brīvdiena!

Lielāko dienas daļu pavadīju sēžot pļavā puķu ielokā un strinkšķinot kokli zem saulaina debesjuma. Jauki...

Francija, Vaunieres

24. maijs

Tāda nekā nedarīšanas diena – lasīju grāmatu un dzēru tēju, bet dažkārt vajag arī tādas dienas.

23. maijs

Šodien kopīgi (es, Lisa, Clemence, Ingrid, darbiniece Marie, Eric, Patrick, pusaudzis Fabian) devāmies nelielā nedēļas nogales izbraucienā. Pirmais apskates punkts bija Lac de Serre Poncon, kuru es un Lisa jau bijām aplūkojušas, bet nekas, jauka vieta. Vienīgi žēl, ka laikapstākļi joprojām bija drēgni un vējaini...

Francija, Lac de Serre Poncon

Francija, Lac de Serre Poncon

Francija, Lac de Serre Poncon

Francija, Lac de Serre Poncon

Pēc piknikošanas ezera krastā un apkārtnes izbaudīšanas devāmies tālāk un piestājām nelielā pilsētiņā Embrun, kas gan bija gluži tāda pati kā simtiem citu Francijas ciematu.

Francija, Embrun

Francija, Embrun

Francija, Embrun

Francija, Embrun

Vēlāk atkal rausāmies mašīnā, lai sasniegtu šīs dienas galveno mērķi - mūzikas festivālu. Skatoties uz visām skatuves gaismām, mūziķiem, ģitārām, sapratu, cik gan ļoti, ļoti man pietrūkst koncerti. Un ne tik daudz tādi mazi un akustiski pasākumi, kādi šad un tad pagadās pa ceļam arī mūsu vientulīgajā nostūrī, bet šādi lielāka mēroga koncerti ar kārtīgu skatuvi, jaudīgu apskaņošanas sistēmu, prožektoriem. Kad vāciete jautāja, vai man pietrūkst tieši koncertu apmeklēšana vai uzstāšanās, mana atbilde bija - abi. Vērojot procesu, kad grupa ieriktējās uz skatuves, man tik ļoti pašai gribējās būtu tur - uz skatuves. Ak... Domāju - ko gan sasodīts es daru tādā pasaules nostūrī, kur nav ne normālas iespējas apmeklēt koncertus, ne pašai piedalīties koncertos. Bet tajā pat laikā, protams, apzinājos, ka bieži apmeklējot koncertus un atrodoties pilsētas ņudzoņā, man vienmēr tik ļoti pietrūkst pie dabas atrodamais miers un klusums, ir vēlme vienkārši aizbēgt kaut kur prom. Jāatrod līdzsvars starp atrašanos nekuriens vidū un bagātīgu kultūras dzīvi. 

Nebiju gaidījusi no šī festivāla neko īpašu (kā nekā bezmaksas pasākums nelielā ciematā), bet beigās izrādījās riktīgi labs koncerts, kārtīgi izdejojāmies un uzlādējāmies ar enerģiju. Tik sen, sen nebija kas tāds darīts...

Francija, mūzikas festivāls

Francija, mūzikas festivāls - pirms festivāla

Francija, mūzikas festivāls

Francija, mūzikas festivāls

22. maijs

Joprojām auksts, bet vismaz saulains. Darbojos dārzā kopā ar diviem pusaudžiem no grupas, kas nebija nemaz tik traki, kā gaidīju.

Parasti piektdienu pēcpusdienas mums ir brīvas, bet tā kā grupa šodien pameta ciemu, bet jau vakarpusē plānots ierasties cilvēkiem, kas izīrēs ciematu uz nedēļas nogali, tad es un Patrick visu šrubējām, apmaiņā par to dabūjot brīvu nākamās piektdienas rītu, kas savukārt nozīmēs brīvu visu piektdienu.

Ak, es laikam aizmirsu pieminēt – kad atgriezos no savas apmaiņas, atklāju, ka mums ir uzradusies jauna darbiniece Marie, kas ar laiku aizvietos Nils kā tehniskā līdere. Šķiet, ka viņa ir diezgan jauka.