Brīvdiena! Rīta pusi pavadīju sēžot ēnā zem plūmes, spēlējot
kokli un dziedot. Ik pa laikam uzradās kāds klausītājs. Chanok teica, ka ļoti
skaista mūzika un ka kokles skaņas atgādina laumiņas un fejas. Benjamin (njā,
pazīstu vien dažus francūžus, bet diviem no tiem vārdā ir Benjamin)teica, ka
viss bija ļoooti skaisti - gan kokles
spēle, gan dziedāšana - un viņam patika, un man būs jākļūst par grupas
„Benjamines” (vakardienas jociņš par šāda nosaukuma grupas dibināšanu par godu
viņam kā patstāvīgajam darbiniekam) līderi. Tikai viņam noteikti vajadzēs dabūt
manu foto, lai varētu uzdrukāt uz krekla. Ha, ha! Nebūtu jau slikti mazliet
pamācīt Lisa ģitārspēli (viņa kādu pusgadu ir mācījusies spēlēt ģitāru), tad es
varētu spēlēt kokli, viņa ģitāru, Chanok dziedāt, vēl kāds kaut ko grabināt un
internacionāla grupa gatava!
 |
| Vaunieres |
Pēcpusdienā devāmies garākā izbraucienā ar mašīnu, lai
nokļūtu Claps. Mmm, turpceļš bija tik skaists – šauri, ļoti līkumaini ceļi,
gandrīz vai vienvirziena tuneļi, kas izcirsti tieši klintīs un visapkārt kalni,
kalni, KALNI!
Claps bija iespēja peldēties, bet man ūdens šķita pārāk netīrs,
duļķains un nepiemērots šai nodarbei. Īstenībā no mums pieciem izpeldējās
vienīgi Benjamin, kurš pēc peldes mūs uz vairākām stundām atstāja.
 |
| Claps |
 |
| Claps |
No sākuma
vienatnē aizklīdu pakāpelēt pa klintīm, cik nu daudz to iespējams izdarīt ar
basām kājām. Kāpēc basām? Kad jautāju Benjamin, vai ir vērts ņemt līdzi
pārgājienu apavus, viņš teica, ka nē, tāpēc uzvilku kurpes, lai gan īstenībā
pārgājienu apavi par skādi nebūtu nākuši. Cik paradoksāli – pa klintīm un
šķembām izkāpelēju kājas nesatraumējot, bet atceļā uzkāpu uz diezgan liela
ērkšķa, kurš pēc tam no papēža bija jāvelk ārā ar vilkšanu. Auč! Pirmā doma
bija – kaut nu tas augs nebūtu indīgs. Papēdis trupināja sāpēt visu atlikušo
dienu... Pēc tam sēdējām uz klints un meiteņu trio spēlējām „Uno”.
Tālāk
devāmies kopīgi iepazīt apkārtni un aizčāpojām līdz vietai, no kuras pavērās
skats uz ūdenskritumu, gan no attāluma, gan no ūdenskrituma virsotnes.
 |
| Claps. Ūdenskritums no attāluma |
 |
| Claps. Ūdenskritums no augšas |
 |
| Lisa no Vācijas un es |
 |
| Es, mana istabasbiedrene Chanok no Korejas un Lisa no Vācijas |
Atgriezušies lejā, sākām gaidīt Benjamin un paralēli
baudījām vakarā gaidāmā koncerta soundčeku. Jā, jā, pat soundčeks bija baudāms.
Mums gan iepriekš tika solīts rokkoncerts, bet jāteic, ka šis izklausījās
potenciāli, kas vēl labāks.
 |
| Claps. Koncerta soundčeks |
Pienāca vakars un pienāca arī pasākuma sākums – šovs, kurā
apvienojās mūzika (mmm, franču mūzika!!!), akrobātika, teātris un modernā deja.
Ļoti interesanti. Piedevām - ļoti jauki baudīt šādu priekšnesumu brīvā dabā uz klinšu fona...
 |
| Claps. Šova priekšnesums |
 |
| Claps. Šova priekšnesums |
Pašā vakarā beidzot pilnībā varējām baudīt jau pa dienu
mazliet iepazītās mūzikas grupas sniegumu – franču, spāņu un Balkānu mūzika....
Mmm... Mūzika, kas liek nepārtraukti dejot... Mmm...
 |
| Claps. Vakara koncerts |
Pēc lieliski pavadītas dienas mājās nokļuvām tikai 1 naktī. He, he, varbūt nemaz nav nekāda vaina kopīgi izplānotām brīvdienām. Vismaz šoreiz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru